VPDK Oglīte mākslinieciskais vadītājs no 1996.gada.

Jānis Marcinkevičs

Dzimis 1964.gada 20.maijā

Kultūras darbinieks, horeogrāfs, deju pedagogs, deju svētku virsvadītājs.

              Jānis Marcinkevičs ir bijis deju virsvadītājs XXVI Vispārējos Latvijas Dziesmu un XVI Deju svētkos skatuvisko deju koncertā  „Vēl simts gadu dejai” (2018), virsvadītājs XXIV Vispārējos Latvijas dziesmu un XIV deju svētkos (2008), virsvadītājs IX Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētkos (2005), virsvadītāja asistents XXIII Vispārējos Latvijas Dziesmu un XIII deju svētkos (2003), virsvadītājs Vispārējos Latvijas Dziesmu un deju svētkos “Rīgai 800” (2001), Virsvadītājs Tautas deju ansambļu svētkos Bauskā (2001), virsvadītājs VIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Pūtēju orķestru koncertā (2000), virsvadītājs VIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku deju programmā „Burvju ota” (2000), virsvadītājs VII Skolu jaunatnes dziesmu un Deju svētkos Mežaparka lielajā estrādē noslēguma koncertā „Manā dziesmā tu…” (1995), virsvadītāja asistents XXI Vispārējie Latvijas Dziesmu un XI Deju svētkos (1993).

              Jānis Marcinkevičs ir vairāk kā 50 jaundarbu autors, kuri prēmēti konkursos un dejoti deju svētkos un deju lielkoncertos. Pazīstamākās Jāņa  Marcinkeviča dejas ir: ‘’Jedritvai polka”, ” Kad mēs meitas precējam”, ‘’Dullai vuška”, “Āzīša kadrilis sudmalās”, “Rotaļdeju svīta ar bērniem”, “Gribam zināt”, “Ļipa kust”, “Pilna istaba”, „Trīs zirnīši vezumā”, „Nu ir laiks vilciņam” un horeogrāfiskie uzvedumi “Miki peles pasakas” un “Kaķu spēles”.             XIII Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos Hamiltonā, Kanādā jaundeju konkursā iegūta  I vieta dejai „LĪGODAMS MANS VAINADZIŅŠ” (2009), XIV Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos Baltimorā, ASV, (2017) horeogrāfs triumfēja jaundeju konkursā, iegūstot galveno balvu ar lielāko punktu skaitu un pirmo vietu ar deju “Sav’ māsiņas dancot vedu”, savukārt “Rotaļdeju svīta ar bērniem” tika atzīta par labāko deju apakšgrupā “Dejas ar neierobežotu pāru skaitu” un XV Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos Toronto, Kanādā, (2019) horeogrāfs  iegūst 1. Vietu ar divām dejām – „Bērziņš sauli dancot veda” un „Pulciņā rotāties”. 

              Jānis Marcinkevičs ir bijis idejas autors un mākslinieciskais vadītājs Latvijas novadu deju kolektīvu koncertu ciklam „AR SIRDI DEJĀ UN  SVĒTKOS” atceroties un godinot  53 Latvijas vispārējo  Deju svētku virsvadītājus no I līdz XV deju svētkiem, kurā  piedalījās 2000 dejotāji no 50 Latvijas deju ansambļiem (2018), režisors un mākslinieciskais vadītājs Imanta Magones Liesmojošiem deju svētkiem „AR LIESMU SIRDĪ UN DEJĀ”, kurā piedalījās 3000 dejotāji no 48 Latvijas deju ansambļiem, kuru vadītāji ir Imanta Magones audzēkņi (2016), režisors un mākslinieciskais vadītājs TDA Dzirkstelīte 50 darba gadu jubilejas koncertam  "Mirklis dejas burvībā", kurā piedalījās 700 TDA „Dzirkstelīte” bijušie dejotāji sākot no 1962 gada (2013), horeogrāfs, režisors, mākslinieciskais vadītājs Deju izrādei „Krustiem vijas meža takas”, kurā piedalījās 160 dejotāji no bērnu TDA ”Dzirkstelīte” un VPDK  „Oglīte” (2008), režisors un mākslinieciskais vadītājs autorkoncertam „Dejas trīs dimensijas” Latvijas Nacionālajā operā, kurā koncerta I daļā iekļautas visas latviešu dejas, kuras prēmētas jaunrades deju konkursos, II daļā modernās dejas izrāde „Mikipeles pasakas” Raimonda Paula mūzikas aranžējums, Ināras Liepas kostīmi, III daļā modernās dejas izrāde „Kaķu spēles” Endrū Loida Vēbera mūzika, Lailas Koceres kostīmi (2004), horeogrāfs, režisors un mākslinieciskais vadītājs modernās dejas izrādei „Kaķu spēles” ar Endrū Loida Vēbera mūziku (2003), horeogrāfs un virsvadītājs VIII Skolu jaunatnes dziesmu un Deju svētku programmas „Burvju ota” Dailes teātrī, kurā piedalās bērnu TDA “Dzirkstelīte”, “Dzintariņš”, “Uguntiņa”, “Zelta sietiņš”, “Bitīte” un deju grupa “Dzirnas” (2000), horeogrāfs un režisors modernās dejas izrādei bērniem „Mikipeles pasakas” Raimonda Paula mūzikas arenžējums (1999),         režisors un horeogrāfs 30 dzīves gadu jubilejai veltītajam autorkoncertam Latvijas TV koncertzālē, kurā piedalījās TDA „Liesma” un bērnu TDA „Dzirkstelīte”  (1994), idejas līdzautors  kopā ar Imantu Magoni un horeogrāfs Latgales dziesmu un deju koncertuzvedumam „Ols lobs, gosti lobi”, kura ieraksts notika 23. aprīlī Rīgā Zaķusalas TV studijā un kurā piedalījās Medņevas etnogrāfiskais ansamblis un Tautas deju ansamblis „Liesma”, televīzijas ieraksts tika translēts 14. maijā plkst.16.20 LTV1 programmā (1994).

              Jānis Marcinkevičs no bērnības ir II grupas redzes invalīds, līdz ar to mācījies Rīgas vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskolā Rīgā (1971-1983). Pirmos deju soļus spēris 1. klasē Neredzīgo biedrības kultūras nama bērnu deju kolektīvā pie Aldonas Gribules. Vēlāk padziļinājis praktisko pieredzi bijušā baletdejotāja Paula Toniga vadītajā tautas deju ansamblī “Vija” (1979–1985). Paralēli mācījies Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā (1983–1986), iegūstot klubu darbinieka un horeogrāfiskā deju kolektīva vadītāja izglītību. Vadījis klubu “Rāzna” Rēzeknes rajonā (1988.-1989), Medņevas kultūras namu Balvu rajonā (1989.-1993), strādājis Tautas deju un mūzikas klubā „Liesma” par mākslinieciskās daļas vadītāju (1993.-2008) un par Tautas deju un mūzikas klubā „Liesma”  direktoru (2008.-2017), bijis arī Tautas deju ansambļa „Liesma”  horeogrāfs, pedagogs (1993-2004) un Tautas deju ansambļa „Liesma” mākslinieciskais vadītājs (2010-2018), pabeidzis Rīgas pedagoģijas un vadības augstskolu deju un ritmikas skolotāja specialitātē (2008), pašreiz strādā par biedrības „Deju kolektīvu apvienība „Liesma”” valdes priekšsēdētāju. No 1994. līdz 2021.gadam Jānis Marcinkevičs bija biedrības „Deju kolektīvu apvienība “Liesma”” bērnu tautas deju ansambļa  “Dzirkstelīte” mākslinieciskais vadītājs un pašreiz no 2021.gada turpina vadīt Rīgas pašvaldības Kultūras un tautas mākslas centra Tautas deju ansambli „Dzirkstelīte”. 1996. gadā nodibinājis un vada vidējās paaudzes deju kolektīvu “Oglīte”.  2006. gadā nodibinājis un līdz 2021.gadam vadījis Tautas deju ansambļa „Liesma” studiju  „Dzirkstis” .  Visi kolektīvi ar panākumiem piedalās dziesmu un deju svētkos, pilsētas un valsts mēroga konkursos, skatēs un festivālos. Regulāri tiek iestudētas jaunas dejas un deju uzvedumi, sniegti priekšnesumi ārvalstu koncertos un festivālos.

APBALVOJUMI:

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas GADA BALVA (2010.g.), Latvijas Republikas Kultūras ministrijas ATZINĪBAS RAKSTS par nozīmīgu ieguldījumu bērnu un jauniešu māksliniecisko spēju attīstībā, tautas dejas popularizēšanā un Dziesmu un Deju svētku tradīcijas saglabāšanā (2013.g.), Starptautiskā izstāžu centra ATZINĪBAS RAKSTS un SUDRABA GODA ZĪME par ilgstošu un nozīmīgu profesionālo ieguldījumu latviešu kultūrā un tautas dejas mākslas attīstībā (2016.g.).